Finanšu spilvens

Finanšu spilvens būtībā ir tāds kā drošības garants, ja nu gadījumā negaidīti rodas lieli izdevumi vai arī nav tik lieli ienākumi kā parasti. Finanšu spilvens būtu nepieciešams ikvienam, jo, ja apakšā ir spilvens, tad kritiens vienmēr ir mīkstāks. Būtībā šis spilvens var būt gan kaut kādi iekrājumi vai ietaupījumi, kā arī cilvēki. Parasti par finanšu spilvenu var būt paši tuvākie cilvēki, piemēram, radinieki vai draugi, jo viņi vajadzības gadījumā var aizdot naudu (lån). Tāpēc tie parasti ir paši tuvākie, jo ar naudas aizdošanu svešiniekiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem cilvēki parasti neaizraujas. Tāpēc, ja ar iekrājumiem pārāk labi neveicas, tad vajadzētu vismaz vienu šādu cilvēku, no kura garantēti varēsi aizņemties, ja nu gadījumā kas. Finanšu spilvena nepieciešamība ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Protams, šis spilvens nekad nenāk par skādi, taču ir cilvēki, kuriem tas būtu obligāti nepieciešams. Principā būtu jāizvērtē, cik bieži tev varētu rasties situācijas, kad būtu nepieciešams šis spilvens. Tā kā nākotni paredzēt nav iespējams, tad precīzi to noteikt nevarēs, taču aptuveni paredzēt to var. Piemēram, ja tev ir automašīna, tad var paredzēt, ka var gadīties, ka tā jāremontē vai jāmaina kāda detaļa, taču, ja automašīnas nav, tad šādi izdevumi nemaz nevar veidoties. Arī no darba vietas ir daudz kas atkarīgs. Principā galvenās lietas ir šādas – cik stabils darbs tas ir, un kāda tipa darbs. Darba stabilitāte, protams, nekad nav 100% droša, taču ir tādi darbi, kuros cilvēki jūtas stabilāk, nekā citos. Valsts iestādēs ir ļoti stabils darbs, jo tur darbu zaudēt bez nekāda iemesla praktiski nav iespējams. Taču, ja strādā pie kāda privātā uzņēmēja, kurš vēl pie tam maksā algu aploksnē, tad nevar nemaz runāt par šāda darba stabilitāti. Pirmajā variantā protams šis finansiālais drošības spilvens būs daudz mazāk nepieciešams, nekā otrā variantā. Arī darba tipi ir dažādi. Viens ir tā saucamais tipiskais jeb standarta darbs, kur katru mēnesi saņem noteiktu algu. Tad ir maiņu darbs, kur algas lielums katru mēnesi var nedaudz atšķirties, atkarībā no tā cik stundas nostrādātas, un vai ir strādātas naktsmaiņas. Taču vēl var būt tāds darbs, kur nav nekādu noteiktu ienākumu. Piemēram, vienā mēnesī ienākumi var būt 1000 EUR, bet citā mēnesī 50 EUR. Pie šī trešā tipa visbiežāk pieder pašnodarbinātie, sezonas darbinieki un uzņēmēji, kuri ir tikko sākuši savu biznesu. Ja ienākumi ir vienādi, un darbs ir stabils, tad pa lielam bez finanšu spilvena ir iespējams iztikt. Taču, ja darbs nav stabils, un arī alga ne vienmēr ir zināma, tad šāds spilvens ir gandrīz kā obligāta prasība. Ja dzīvo viens pats, tad varbūt bez šī spilvena arī var kaut kā iztikt, taču, ja ir jāapgādā arī ģimene, tad tik bezatbildīgi rīkoties nevar, un kaut kā ir jānodrošinās ar finanšu spilvenu. Cik gan lielam šim spilvenam jābūt? Jo lielāks, jo labāk, protams, taču minimālais tā izmērs – lai no šīs naudas varētu izdzīvot vismaz 2 mēnešus. Ja finanšu spilvens ir cilvēks, tad tas var būt sarežģītāk – viss atkarīgs no tā, kāda šim cilvēkam ir paša finansiālā situācija, un cik ilgi viņš var būt par tavu spilvenu. Lai nu kā, šis spilvens nav domāts, lai uz tā ērti iekārtotos un atpūstos, tas ir paredzēts tikai kritiena mīkstināšanai.